Valsts noslēpuma aizsardzība

Valsts noslēpuma aizsardzība ir komplekss dažādu pasākumu kopums, kas vērsts uz valsts noslēpuma saglabāšanu un tā nelikumīgas izplatīšanas, izpaušanas vai izmantošanas novēršanu.

Nodrošinot valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu kontroli, Valsts drošības dienests (VDD) organizē  klasificētās informācijas aprites prasību ievērošanas pārbaudes pārraudzītajās valsts institūcijās un sniedz konsultācijas par valsts noslēpuma aizsardzības un aprites kārtības nodrošināšanu.

VDD izsniedz otrās (slepeni) un trešās (konfidenciāli) kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu lielākajai daļai valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu, kuru funkciju izpildei ir nepieciešama atļauja iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Nepieciešamības gadījumā VDD sniedz atbalstu arī personas atbilstības pirmās kategorijas (sevišķi slepeni) atļaujai darbam ar valsts noslēpumu izvērtēšanā (pirmās kategorijas atļauju izsniedz Satversmes aizsardzības birojs). Vienlaikus VDD veic arī komersantu pārbaudi nolūkā izvērtēt to atbilstību industriālā sertifikāta saņemšanai. Šis sertifikāts ir nepieciešams komersantiem preču un pakalpojumu nodrošināšanai ar valsts noslēpumu saistītos objektos. Lēmumu par šī sertifikāta izsniegšanu pieņem Satversmes aizsardzības birojs.

Par valsts noslēpumu var atzīt informāciju:

• par valsts militāro potenciālu, aizsardzības stratēģiju un taktiku, aizsardzības un mobilizācijas plāniem;
• par valsts drošības un aizsardzības iestāžu bruņojuma, sakaru un informācijas sistēmām, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi;
• par valsts drošībai un aizsardzībai nozīmīgu būvju, iekārtu, ražotņu un citu objektu plānojumu, aizsardzības un evakuācijas plāniem;
• par valsts drošības un aizsardzības vajadzībām ražotās produkcijas veidiem un daudzumu, kā arī ražotņu potenciālu;
• par šifriem, šifrēšanas sistēmām un aparatūru;
• par operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas organizāciju, saturu, taktiku un metodēm, kā arī personām, kuras iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kuras iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā;
• par valsts drošības iestāžu struktūru un atsevišķu struktūrvienību dislokāciju;
• par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem izņēmuma stāvokļa, masu nekārtību gadījumā vai par speciālajām operācijām cīņā pret organizēto noziedzību;
• par valsts materiālo rezervju apjomu, izvietojumu un to turētājiem;
• par valsts valūtas un dārgmetālu rezervju glabāšanu un transportēšanu;
• par svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un pielietojamajiem tehniskajiem līdzekļiem;
• par zinātniski pētniecisko darbību, atklājumiem, izgudrojumu pielietošanu, ja tie veikti ar valsts atbalstu;
• par atsevišķiem valsts ārpolitiskās darbības virzieniem un stratēģiski nozīmīgiem ārējiem ekonomiskajiem sakariem;
• par valsts noslēpuma aizsardzības līdzekļiem un paņēmieniem;
• kā arī no ārvalstīm saņemto klasificēto informāciju.

Pieeju konfidenciāliem, slepeniem vai sevišķi slepeniem dokumentiem var iegūt tikai tā amatpersona, kurai tas ir nepieciešams tiešo dienesta pienākumu veikšanai. Arī tās amatpersonas, kurām ir izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpuma objektiem, drīkst iepazīties tikai ar to klasificēto informāciju, kas ir nepieciešama tiešo darba pienākumu izpildei (tā sauktais “need to know” jeb “vajadzība zināt” princips).

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek izsniegta personai, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, ir vismaz 18 gadus vecs, kuram nav noteikta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

Pieeja darbam ar valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

• kura iesniegusi atteikumu no Latvijas Republikas pilsonības;
• kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;
• kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;
• kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
• kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;
• par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu;
• kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

Speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem anulē, ja persona ir atbrīvota no amata (darba), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību, ir atklājušies apstākļi, kuru dēļ personai tiek liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu vai ir konstatēts, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

Ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpuma objektiem, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību. Tāpat, ja personai tiek anulēta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu vai netiek pagarināts tās termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamajam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.

Ikvienai personai, kurai tiek liegta atļauja darbam ar valsts noslēpuma objektiem, ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.