2020. gada pārskats

2020. gadā nedraudzīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums Latvijas valsts drošības interesēm kopumā saglabājās nemainīgi augsts. Tāpat kā iepriekšējos gados, pretizlūkošanas jomā nozīmīgākos draudus mūsu valsts drošībai radīja tieši Krievijas specdienesti. Jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīma nodrošināšanu, bija novērojama arī Ķīnas dienestu pieaugoša interese. Tomēr citu valstu specdienestu darbība pret Latviju arī 2020. gadā nesasniedza Krievijas radītā apdraudējuma līmeni.

Lai novērstu valsts noslēpumu saturošas informācijas nelikumīgu izpaušanu un izmantošanu, VDD kopā ar SAB un MIDD 2020. gadā turpināja veikt pasākumus valstiski svarīgās informācijas aizsardzībai. Tā kā valsts noslēpuma nonākšana valstij nelojālu personu rīcībā var radīt neatgriezenisku kaitējumu nacionālās drošības interesēm, valsts drošības iestādes veic rūpīgu informācijas pārbaudi par ikvienu personu, kurai amata pienākumu veikšanai ir nepieciešams iepazīties vai strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Nemainīgi lielāko apdraudējumu konstitucionālās iekārtas aizsardzības jomā 2020. gadā turpināja radīt Krievijas izvērstās nemilitārās ietekmes aktivitātes. To mērķis bija graut Latvijas iedzīvotāju ticību valsts konstitucionālajai iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, Latvijas valstiskuma leģitimitātei un valsts pastāvēšanas nākotnei, kā arī Latvijas sabiedrotajiem NATO un ES.
Ekstrēmisma radītais apdraudējums Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas drošībai aizvadītajā gadā saglabājās zemā līmenī. Tomēr, turpinot padziļināties sabiedrības polarizācijai, tam ir vērojama pieaugoša tendence.
 

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai ieviesto pasākumu ietekmē aizvadītajā gadā būtiski mazinājās iespēja cilvēkiem tikties klātienē, arvien noteicošāku lomu piešķirot aktivitātēm un dzīvei tiešsaistes vidē. Līdz ar to pieauga informatīvajā telpā notiekošo procesu ietekme uz nacionālo drošību.
Aizvadītajā gadā norises Latvijas informatīvajā telpā apliecināja tiešsaistes sociālo tīklu un tiešās komunikācijas platformu pieaugošo nozīmi informācijas izplatīšanā. Aizvien lielākai daļai Latvijas sabiedrības šīs platformas kļuva par primāro informācijas ieguves avotu. Vienlaikus šī tendence līdzi nes arī virkni izaicinājumu, kas saistīti ar dezinformācijas un viltus ziņu izplatītāju aktivitātēm minētajās platformās.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība arī aizvadītajā gadā bija viens no VDD prioritārajiem darbības virzieniem, dienestam veicot ekonomiskās drošības situācijas izpēti, lai savlaicīgi identificētu un novērstu ārvalstu aktivitātes, kas vērstas uz kontroles iegūšanu pār Latvijas tautsaimniecībai svarīgiem uzņēmumiem vai nozarēm un kuru patiesais nolūks ir ekonomisko instrumentu izmantošana ģeopolitisko interešu realizēšanai. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020. gadā VDD uzmanības centrā bija finanšu sektors, investīcijas, tranzīts un enerģētika – jomas, kuras pakļautas lielākajiem drošības riskiem.

Aizvadītajā gadā teroristi turpināja radīt apdraudējumu Eiropas valstu drošībai un vairākās Eiropas valstīs pastāvēja paaugstināti terorisma draudi. Nozīmīgākos draudus Eiropas drošībai 2020. gadā, līdzīgi kā citus gadus, radīja islāmistu teroristu grupējums Daesh, kura sludinātā ideoloģija veicināja Eiropas musulmaņu radikalizēšanos un iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs.
Latvijā 2020. gadā saglabājās zems terorisma draudu līmenis. VDD turpināja pievērst pastiprinātu uzmanību radikalizācijas riska grupām un iegūt informāciju par personām, kuru uzvedībā identificētas radikalizācijas pazīmes.

Līdzās valsts drošības apdraudējumu prognozēšanai un savlaicīgai novēršanai nozīmīga VDD darbības joma ir pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstu noziegumu izmeklēšana.

Valsts augstāko amatpersonu aizsardzības jomā 2020. gads dienestam nesa izaicinājumus, kas bija saistīti ar sarežģīto epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās valstīs. Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību un slimības nereti smago gaitu, miesassargu izmantotā taktika valsts augstāko amatpersonu drošības nodrošināšanai bija jāpielāgo valstī noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām.